Jau sen esmu domājis, kā īsti novērtēt, vai uzņēmums patiesi pelna vai tikai izskatās labi uz papīra. Izrādās, ka standarta neto peļņa bieži vien nesakāmo stāstu stāsta. Tāpēc finanšu analītiķi arvien vairāk pievēršas EBITDA aprēķinam, kas piedāvā daudz skaidrāku priekšstatu par darbības rentabilitāti.

Ko tad nozīmē EBITDA? Tas ir peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas. Skaņ sarežģīti, bet patiesībā tas ir vienkāršs rādītājs, kas parāda, cik labi uzņēmums pelnījis, neieskaitot ārējus faktorus kā aizdevumi vai nodokļu politika. Katra burta nozīme ir svarīga: E un B nozīmē peļņu pirms procentiem, kas ietver darbības izdevumus; T ir nodokļi, ko uzliek valdība; D ir nolietojums, kas raksturo pamatlīdzekļu vērtības kritumu; A ir amortizācija jeb nemateriālo aktīvu pakāpenisks nolietojums.

Kāpēc tas tik svarīgi? Tāpēc, ka EBITDA aprēķins fokusējas uz to, kas patiesi svarīgi darbības līmenī, nevis uz vadības lēmumiem par finansējumu vai nodokļu plānošanu. Tas ļauj salīdzināt uzņēmumus neatkarīgi no to kapitāla struktūras vai reģionālajiem nodokļu režīmiem.

Praktiski, grāmatveži izmanto divas galvenās formulas. Pirmā: EBITDA vienāds ar neto peļņu, pieskaitot procentus, nodokļus, nolietojumu un amortizāciju. Otrā, vienkāršāka: EBITDA ir pamatdarbības ienākumi, pieskaitot nolietojumu un amortizāciju. Pēc tam jānosaka, vai šis rādītājs tiešām liecina par labu rentabilitāti. Viena no labākajām metodēm ir aprēķināt EBITDA peļņas normu - tas ir aprēķinātā EBITDA dalīts ar kopējiem ieņēmumiem. Jo augstāka šī norma, jo lielāks izaugsmes potenciāls.

Manā pieredzē, investori, kas patiesi grib saprast uzņēmuma vērtību, sāk tieši ar EBITDA aprēķinu. Tas dod reālu priekšstatu par darbības efektivitāti, un tas ir tas, ko potenciālie pircēji un investori vispirms vēlas redzēt. Uzņēmuma īpašniekiem tas ir būtiski, jo parāda, vai bizness patiesi ir rentabls vai tikai izskatās tāds uz papīra.